Uzturiet karstās līnijas!
Viņa zvana. Viņas balss raustās. Sākumā viņa nespēj sevi izskaidrot. Uztraukums, problēmas, uztraukums, problēmas..Tad mēs virzāmies viņas tēmai cauri kopā. Covid. Pandēmija. Viņa netic. Viņa nespēj vairs valkāt masku. Psiholoģiski nespēj. Viņa nevar paelpot.
Viņu izmet no veikaliem. Apsaukā. Bet viņa nespēj atrast ticamus pētījumu, kādēļ maskas tiešām palīdz. Viņa ļoti uztraucas par onkoloģijas skartajiem un pašnāvniekiem pandēmijas laikā. Un kāpēc par tiem nerunā… Viņa grib zināt, dzīvot… viņai vajag pārliecināties un zināt patiesību, jo viņai grūti par sevi un citiem.
Pēc balss spriežot, gados jauna. Gaišs prāts. Patīkama balss. Jūtīga sirds. Un viņai tiešām nav viegli.Mēs runājām ar viņu kādas 30 min. Es centos pielietot visu. Meklēju pētījumus, motivēju, skaidroju, klausījos klausījos klausījos, pārliecināju, iedvesmoju…Viņa ir foršā. Viņa ir nogurusi. Un viņai rūp.
Mēs pabeidzām sarunu, kad viņai kļuva labāk. Viņa varēja elpot. Es viņai apsolīju, ka drīz būs labāk. Es to garantēju. Jo savādāk nedrīkst. Bet pagaidām mums visiem jācīnās pret…