Dzīvot savu dzīvi ir īsta māksla.
Tāda dzīve ir prieka, spilgtu notikumu un interesantu tikšanos pilna. Tajā ir vieta mīlestībai, piedzīvojumiem un pašattīstībai. Bet kā saprast, ka tu nedzīvo pats savu dzīvi?
Neko daudz patiesībā mēs nevaram ietekmēt apkārt notiekošajā. Apkārt notiekošais gan ietekmē mūs visus un mēs pat esam par notiekošo atbildīgi. Visi. Jo tās ir sekas, augļi. Visa kopsumma. Mēs varam tikai ieskatīties paši sevī un veidot savu iekšējo pasauli.
Tagad visas emocijas ir uzkarsētas. Sāp visvairāk tieši naidošanās tuvu cilvēku, brāļu – māsu starpā un te jau ir runa par cilvēci kā tādu. Vecu naidu uzrakt var vienmēr, bet kā iemācīties dzīvot draudzīgi?! Mūsu situācijā tas šķiet neiespējami, bet… Bet es domāju, nākotnē nemaz nevarēs citādāk. Nāksies dzīvot pa jaunam, veidot jaunas konstrukcijas, sistēmas, attiecību modeļus utt.
Sarežģīts ceļš uz mērķiem
Katrs mērķis izskatās kā sarežģīts un grūti izpildāms. Piemēram, lai iepazītos ar savu sapņu vīrieti, jāzaudē 10 kg, jāuzpumpē vēdera prese, jāpabeidz geišu vai sievietes seksualitātes kursi, jāiegādājas jauna kleita un jauna automašīna. Lai iegūtu labu darbu, jādodas studēt uz ārzemēm. Pirms tam jāiemācās svešvaloda, jāsakrāj nauda vai jāņem aizdevums. Lai arī ceļi uz šiem mērķiem var būt daudz īsāki un priecīgāki. Tu pats izdomā sarežģītu ceļu, lai pēc tam atteiktos no savas idejas un justos kā neveiksminieks.
Dzīves garšas trūkums
Šķiet, ka nekas nav pietiekami labi – zupā par maz sāls, drēbes neērtas, cilvēki nejauki, filmas garlaicīgas, grāmatas – tukšas. Sarakstu var turpināt un turpināt. Veikalos šādus cilvēkus sauc par sarežģītiem pircējiem, jo viņi ierodas bez noteikta mērķa un visu kritizē. Problēma ir tā, ka viņi pārstājuši izjust dzīves garšu un nekas viņus neiepriecina. Viņi dzīvo pēc principa “nekas nav kārtībā, un viss ir nepareizi”. Patiesībā neapmierinātība ar pasauli ir neapmierinātība ar sevi un savu dzīvi.
Personisko robežu trūkums
Tas liecina, ka nejūties kā pašpietiekama personība. Varbūt uzaugi padomju laikos, kad “viss ir kolhoza, viss ir mans”. Neskatoties uz to, pieaugušā vecumā būtu jāizveidojas priekšstatam par vietu šajā pasaulē. Pretējā gadījumā ir viegli kļūt par manipulatoru upuri un pilnībā zaudēt savu identitāti.
Citu kritika
Tie, kas pastāvīgi apspriež un kritizē citus, parasti apskauž viņu panākumus un to, ka cilvēki var spilgti dzīvot savu dzīvi, pieļaut kļūdas, labot tās un virzīties tālāk. Kad tava dzīve ir bagāta ar notikumiem un virzīta uz mērķu piepildīšanu, neatliek laika sekošanai citu dzīvēm. Un kāda patiesībā ir atšķirība, kura ar kuru apprecējās, izšķīrās, kurš ko teica, domāja vai sagatavoja?
Interešu trūkums
Ja tevi neinteresē nekas cits kā darbs un naudas pelnīšana visos iespējamos un neiespējamos veidos, tas ir satraucošs signāls. Pasaule zaigo dažādās krāsās. Ja nevēlies neko redzēt, tas nozīmē, ka dzīvo nepilnvērtīgu dzīvi. Iespējams, tādu dzīvi, pie kuras pieradi bērnībā, kurā galvenais ir viena lieta. Un viss pārējais nav. Piemēri var būt daudz – “galvenais ir ģimene”, “galvenais ir nauda”, “galvenais ir bērni”, “galvenais ir apprecēties”. Patiesībā galvenais ir viss kopā, nevis kas viens.
Laika zagļi
Internets, TV, sociālie tīkli, pastāvīga citu cilvēku profilu apskate, dalība daudzajos konkursos – tas viss tikai no pirmā acu uzmetiena izskatās jautri. Jo vairāk tajos “iegrimsti”, jo mazāk laika tev paliek dzīvot, kā vēlies, komunicēt ar draugiem un vienkārši pastaigāties. Virtuālā realitāte ir izdomāta pasaule. Ja lielāko daļu laika pavadi tur, tas nozīmē, ka vienkārši bēdz no realitātes, kurā nekas nenotiek. Un dzīvo kāda cita dzīvi. Ja palūko dziļāk, var pamanīt, ka tie visi ir tikai tava laika zagļi.
Autopilots
Viena diena nomaina otru, darbs no zvana līdz zvanam, nekādu spilgtu notikumu un iespaidu. Stop! Un kurš teica, ka notikumiem jānotiek pašiem? Tu esi notikumu iniciators. Garlaicības un pelēcības sajūta rodas tikai tad, ja kaut ko gaidi no pasaules un cilvēkiem. Vai arī vairs negaidi. Vienkārši dzīvo ar nodurtu galvu un samierinies ar vienveidīgumu. Tev pašam jābūt aktīvam. Apgūsti jaunus maršrutus, izmēģini jaunus ēdienus, satiec interesantus cilvēkus, dodies uz pasākumiem. Tad katra diena būs spilgta un neatkārtojama.
Kaitīgi ieradumi
Alkohola un narkotiku atkarība ir pirmā pazīme, ka mēģini aizbēgt no realitātes un ienirt izmainītā apziņas stāvoklī. Tur neko nevajag risināt un izlemt. Tu vari vienkārši būt. Bet dzīve nav domāta gulēšanai uz dīvāna vai virtuālajai realitātei. Tā ir par atrašanos pašreizējā brīdī un darbu ar sevi. Bēgšana no realitātes ir tikai pagaidu līdzeklis. Tas ir tāpat kā atlikt lietas uz vēlāku laiku. Vēlāk visu “izstrēbt” vajadzēs daudz ilgāk un grūtāk.
Kāda labā, kāda cita dēļ
Dzīve bērnu vai vīra, idejas vai slimu vecāku dēļ – izklausās varonīga rīcība. Patiesībā, dzīvojot kāda labā, tu aizmirsti par sevi. Tu esi uz šīs zemes, lai nodzīvotu savu neatkārtojamo, unikālo dzīvi, apgūtu noteiktas mācības un risinātu uzdevumus. Tieši savus, nevis citu uzdevumus.
Sapņu trūkums
“Man jau ir par vēlu sapņot,” “kur nu vairs es?!”, “tas nav man” – visi šie attaisnojumi bloķē tavu iekšējo tiekšanās pēc sasniegumiem enerģiju. Sapnis ir tikai spilgts tēls, kas palīdz mums virzīties uz priekšu un attīstīties. Lai sapnis būtu kaut vai pats neticamākais, tas nav tik svarīgi. Galvenais – lai tev dvēselē būtu gaiša bāka, kas ved uz priekšu, kuras dēļ no rīta vēlies pamosties un rīkoties. Pieredzē pārbaudīts: ja nepiepildi savus sapņus, noteikti piepildi svešus. Savu sapņu realizēšana ir daudz patīkamāka.
Domas par nāvi
Visnepatīkamākā lieta, kas ar tevi var notikt. Kad tu aizdomājies par dzīves beigām, samazinās motivācija kaut ko darīt tagadnē. Tātad tu pārtrauc dzīvot. Tas var draudēt ar pāreju uz dzīvi autopilotā. Sliktākas sekas – smaga depresija un, iespējams, tās pašas beigas, par kurām tik ilgi domāji.
Sajūta, ka dzīve slīd garām
Lai kurp tu dotos, vai tā būtu tikšanās ar draugiem, gājiens uz kino, svarīga tikšanās vai notikums, tevi nepamet sajūta, ka tā ir tikai lieka laika izšķiešana un ka īstā dzīve risinās kaut kur citur. Bīstams simptoms. Visticamāk, tev nav mērķu un interešu. Viss, kas notiek apkārt, ir citu cilvēku scenāriji. Tātad pienācis laiks tikt skaidrībā, kas ir svarīgs tieši tev. Izdomā dzīves scenāriju, kurā tā neslīd garām, bet notiek ar tevi.
